Virsraksts vairāk iedvesmai man pašai...tikai vakar saņēmu no LV puses diplomu par veiksmīgu 5 gadu nobeigtu tūri Latvijas Universitātē un jau šodien gribēju veiksmīgi noslēgt reģistrēšanās procesu Stokholmā. Neizdevās. Izrādās, ka man vēl jāgaida īpaša uzaicinājuma vēstule un tikai tad varēšu kļūt par vienu no 50 000 lielā studentu pulka. Bet tik ļoti gribas uzsākt studenta gaitas, ka šķiet-šādas vēlmes nav bijis pat skolas gados, kad šaušalīgi gribējās sākt skolu, lai beigtos zemeņu vagošana laukos...Universitātes atmosfēra ir fantastiska, un šodien iedomājos, ka visu vasaru pavadu tādā kā iemīlēšanās sajūtā - visu laiku atrodas kkas par, ko priecāties un sajūsmināties! Un nekur jau tā skola nepazudīs.
Jāatzīst gan, ka Stokholmas ļaužu pūlis centrā man tomēr ir par lielu - pēc pāris stundu klejošanas, jūtos kā labirintā, no kura netieku laukā, un laimīgi uzelpoju, kad tieku līdz Universitātes plašumiem vai mājām Gustavberg rajonā, kas vairāk atgādina Ķīpsalas/Mežaparka/Jūrmalas sajaukumu.
Ak, jā! Skrējēji! Tie ir visur - gan kompanjoni, kurus satieku rītos, gan nesaskaitāmajos Stokholmas parkos, gan pilsētas burzmā. Nu ir šī vieta kā radīta man!:) Jāatzīst gan, ka pietrūkst vasaras sezonas sacensību garšas, kas, šķiet, motivē visvairāk. Un nekas tuvāks kā Stokholmas pusmaratons 17. septembrī pagaidām nav ieplānots. Tomēr tas, ka skrietmīļotāju ir tik daudz, liek pielikt soli, jo apzinos, ka negribēšu palikt pēdējā, un gluži, kā LV, ierindoties tīri atzīstamā vietā ar īsta "svētdienas skrējēja treniņiem", neizdosies...no otras puses, arvien vairāk sāk likties, ka process (rīta enerģija/jauni maršruti/laimes hormonu uzņemšana) kļuvis daudz svarīgāks nekā minūšu skaitīšana personīgo rekordu tabuliņā.
Un pati jaukākā šīsdienas ziņa, ka pēc 2 nedēļām man būs mazas brīvdienas, kuras jau paspēju saplānot, jo ieradīsies ciemiņi no LV!:)) jipīīī...papsēju visu saorganizēt 10 minūšu laikā un tikai pēc tam sāku domāt, ka būtu varējusi arī aiztraukties līdz Kuldīgai un, turpinot tradīcijas, norikšot arī vasaras viskarstāko pusmaratonu, bet ko nu vairs...man būs ciemiņi!:))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru