Stāsts iedvesmai gan NEBŪS par skriešanu, kā to varētu pieņemt tie, kuri mani mazliet pazīst, jo, pirmkārt, motivējošu un aizraujošu piedzīvojumu stāstu, manuprāt, ir pārpārēm (tai pašā lieliskajā noskrien.lv lapā) un, otrkārt, tāpēc, ka esmu pārāk liels skriešanas hipsters, lai atļautos ar savu pieeju iedvesmot citus. Bet šī rindkopa gan jāatzīst - ārpus raksta konteksta...
Stāsts būs par Jaunā gada apņemšanās izpildēm, turklāt šoreiz - pat ne īsti manējām. Pati gada izskaņā biju nolēmusi mazliet pamainīt ikdienas vizuālo ampluā, no brillēm pārejot uz lēcām (precizitātes labad gan piebildīšu, ka vienreiz lietojamās lēcas līdz šim laiku pa laikam lietoju "svētku" reizēs - dodoties uz teātri / koncertiem / sacensībām, kas tomēr pēc vairāk nekā 10h atrašanās acīs radīja lielu graušanas-diskomforta sajūtu). Bet jauši-nejauši gada iesākumā šo iemainīju pret ex-kolēģītes apņemšanos brilles šogad nolikt malā pavisam, pievienojoties uzsaukumam kopīgi uzsākt dabiskās redzes atjaunošanas kursu.
Galvenais, ko esmu ieguvusi, - pārliecību, ka redzi patiešām VAR atjaunot dabiskā veidā, un līdz ar to apņemšanos šo iesākto ceļu turpināt arī pēc kursa noslēguma. Atzīšos, ka vienā mirklī iestājās vilšanās sajūta par sākotnējo-utopisko pieņēmumu, ka šo 6 nedēļu laikā par konkrēto naudas summu man uz paplātes pasniegs perfektu redzi. Tomēr arī mazi progresa solīši ļāvuši nezaudēt ticību sev un tam, ka redzi var atgūt ikviens, to skaitā es pati.
Metode sastāv no dažādiem, dikti interesantiem vingrinājumiem, kas ietver gan acu atpūtināšanu, gan muskuļu sasprindzinājuma mazināšanu, pareizu skatīšanos, acu kustīgumu, meditāciju un iztēli. Tieši prāts bieži ir tas, kurš nevēlas pieņemt ka redzam skaidri. Bet līdzīgi kā citās jomās pārliecinājos, ka ar apzināšanās metodi var panākt ļoti daudz. Tāpat kā, piemēram, maratonists vizualizē sacensību finiša līniju treniņprocesā, apzināti mācos vizualizēt, ka patiesi redzu skaidri, mēģinot "apmānīt un atslēgt" prātu. Par metodes efektivitāti bieži pārliecinājos nodarbībās pēc ilgāka "palminga" (īpašā veidā aizsedzot acis) un meditācijas, ka redzu skaidri: atverot acis, kaut vai īsu mirkli, kamēr prāts nepieslēdzās ar savu "es taču neredzu", spēju skaidri saskatīt jau salīdzinoši sīkākas drukas burtiņus redzes tabulā.
Caurumbriļļu efektivitāti plānoju iemēģināt ne tikai nodarbībās, bet arī ikdienas gaitās. Neticami, bet fakts - redze safokusējas izcili!Ikdienas paradumos ieviesusies apzināta biežāka mirkšķināšana, acu kustīgums - "knābāšana", pārceļot acis uz dažādiem punktiem tuvumā un tālumā, aizvērtu acu sauļošana, cik nu to atļauj mūsu platuma grādi. Biežāk piedomāju, ka varu taču daudzas ikdienas lietas darīt bez brillēm, pagaidām vien dienas gaismā atļaujos arī auto vadīt bez brillēm. Jāatzīst, ka iesākumā diskomforts ierastās lietas darīt bez ierastajiem rāmīšiem bija liels, tomēr tā apziņa, ka to varu - vouv!!! Tā sajūta teātrī, kurā izrādi skaties ar vājākām brillēm un joprojām redzi aktieru grimases, eksperimentā kino, kura laikā zālē apzināti izvēlies tuvāku rindu un noturies visu filmu, brilles neuzliekot, ir fantastiska!
Šo visu saliekot kopā skaitliski: no -2.75 dioptrijām esmu pārgājusi uz -1.5 dioptriju stiprām brillēm. Neviens optometrists pēc eksperimenta mani gan vēl nav pārbaudījis, šis ir bijis pašrocīgs novērtējums savai redzei un brillēm, ar kuru stiprumu man pietiktu dzīves krāsainuma redzēšanai. Pati agrāk apsmaidīju cilvēkus, kuri lielveikalos pērk lasīšanas brilles (bez ārstu konsultācijas), nu esmu iekļuvusi šādu ļaužu sarakstā un jūtos sajūsmā, saņemot nu jau vairākus komplimentus par pāris eiro vērtām plastmasas brillēm un ticot, ka vēl pēc laiciņa varēšu tās nomainīt uz atkal jaunu dizainu un, protams, mazākām dioptrijām.
Diemžēl joprojām, skrienot treniņus, nespēju precīzi identificēt patiesībā pazīstamus pretimskrējējus - pārsvarā vados pēc miesas būves, apģērba identificēšanas un minējumu metodes :D Tāpēc, lūdzu, neņemiet ļaunā. Tāpat joprojām pasaule bez redzes korekcijas atribūtiem man rādās izskaistinātāka, nekā tā droši vien ir: cilvēkiem grumbu nav un mana māja vienmēr perfekti tīra, jo putekļu arī nav :D
Un tomēr un tomēr - esmu bezgala priecīga un pateicīga Elīnītei, kura mani uz šo pamudināja, un milzīgs paldies pasniedzējai Vijai Bušai, kura iedeva ticību un tos pamatrīkus, ar kuriem tālāk darbojoties, virzīties uz savu mērķi - perfektu redzi.
Diplomu gan sev izsniegšu tad, kad redze būs atjaunojusies perfekti. (: Un ceru, ka jau šogad!
p.s. Kad satiksimies klātienē, lūdzu, apjautājies, vai joprojām turpinu vingrinājumus! Paldies, paldies!(:
Man ir tieši tikpat daudz laika izmantot savas acis pareizi, cik izmantot
tās nepareizi!
