Vispirms jau filmu Kadru romantika LKA jauktā kora Sōla izpildījumā mūzikā šovakar Spīķeru koncertzālē kopā ar pieaicinātajiem draugiem "Brokastis četratā", solistiem Zani Dombrovsku un Daumantu Kalniņu. Vienā vārdā - kapitāli! Vairāk vārdos...
Nu šis kolektīvs vienkārši IR fantastisks! Un, lai arī tā sastāvs gadu no gada mainās, kora kvalitāte tikai aug un kolektīva oriģinalitāte katrā uzstāšanās reizē priecē arvien vairāk. Šodien dzirdēju labāko Valentīna dienas koncertu, kādu jebkad esmu dzirdējusi Sōlas izildījumā (lai būtu godīga, jāatzīst, ka šis ir arī pirmais koncerts, kuru arī patiešām TIKAI klausījos, ja neskaita to pusotru takti, kuru Bacāns ļāva dziedāt līdzi). Atbilstoši koncerta un šī raksta nosaukumam Kadru romantika koristi paši bija izvēlējušies mūziku no filmām, kuru vēlētos atskaņot arī klausītājiem. Tad nu ampluā no latviešu līdz pat aizokeāna filmu šedevriem un tajās atskaņotās mūzikas. Koristi tik dedzīgi iejutušies priekšnesumā, profesionālie mūziķi tā aizrāvušies azartiskā priekā un humorpilnā muzicēšanā, ka pusotra stunda paskrien nemanot - man jo īpaši "aizķēra" ģitāru pavadījumā Veltījums no "Ziemassvētku jampadrača", Viņi dejoja vienu vasaru no "Elpojiet dziļi", tāpat popūrijs no filmas "Forest Gump", ak, un arī Hooked on a Feeling no "Reservoir Dogs", un vēl man patika, kā Rūdolfs (nu šis ir jau otrais kompliments viņam, pieminot savā rakstā...hi-hi...) "neuzkrītoši" dziedāja mikrafonā Dzeguzes balsī no "Elpojiet dziļi"...un vēl un vēl... man patika flautists, pianists, kontrabasa spēlmanis un sitaminstrumentu dīdītājs, man patika meiteņu sarkani uzkrāsotās lūpas un pietvīkušie vaigi koncerta beigās no prieka kopābūšanas uz skatuves, Latvijas mēroga filmu zvaigzne no "Ziemassvētku jampadrača" pasākuma režisora lomā, puiku aizrautība un sejas mīmika un neiztrūkstoši Eirovīzijas ārprāts koncerta noslēgumā! =) Un es ceru, ka skatītāju prieku kā gandarījumu par ieguldīto darbu sajuta arī paši koristi - jā, jā, mazākie klausītāji balkonā uz beigām pat sāka dancot līdzi! =)
Jā, un tā otra kadru romantika pašos koristos. Ir tik feini nākt uz Sōlas koncertiņiem, satiekot tajos arī bijušos Sōliešus - katrs ar savu kora stāstu un sajūtu. Ar savām atmiņām par superīgākajām ballītēm, braucieniem, konkursiem, zaudējumiem, vilšanos, uzvaras prieku un mūzikas izjūtu. Dažiem joprojām ar sajūtu - cik forši būtu kopā ar viņiem tur - uz skatuves! Nezinu, kā citiem, bet man Sōlas laiks ir bijis foršākais un kapitālākais dzīves posms. Jā. Atzīstos, ka man joprojām šis ir vis-vismīļākais koris, ka man joprojām ir smeldzīgi sāpīgi nestāvēt viņiem blakus uz podesta un man vēl ilgu laiku būs grūti sevi apmānīt, ka man tā visa nepietrūkst. Bet laiki mainās, nāk citi - noteikti spēcīgāki kadri, un vietu skaits 2. soprānu rindās ir tik, cik viņu ir. Lai nu kā - zinu, ka šis ir brīnišķīgs laiks tiem, kas bauda sōlidarizācijas posmu savā dzīves ceļā, un zinu, ka šis ir koris, kuru kadru maiņu noteikti nākšu klausīties vēl un vēl! Paldies, Sōlieši, par fantastisko lādiņu, ko sniedzāt šovakar! =)
