Pirmssvētku maratons - koncertos

Tā nu šogad sanācis, ka pats pirmssvētku laiks izvērties visai netipiski mierīgs (paldies, priekšniecībai! =) ), turklāt neplānoti, bet ar visai aktīvu koncertu apmeklējumu riņķi, kuru patiesi varētu nodēvēt par maratonu vai vismaz pusīti.  Piekususi kā pēc īstiem pusmaratoniem? Pavisam noteikti nē, bet laimes hormonus sasmēlusies kā pēc gara, gara skrējiena gan!

Tad nu varu pavērtēt, ko šai pirmssvētku laikā klausītājiem piedāvā mūziķu pulciņš.

Par Sus Dungo meitēniem rakstīju jau iepriekšējā ierakstā - viegli, gaisīgi un atmosfērīgi silti.

Nedēļas riņķī tikuši arī divi kori. Viens no tiem vienmēr un visur - mans mīļākais koris - koris Sōla. Viņu 14. jubilejas koncerts Mazajā Ģildē ar nosaukumu "Fantāzija" kā obligātais apmeklējums pirmssvētku laikā ieplānots jau labu laiku ieriekš. Pirmo reizi šķiet, ka biļetes cena ir neadekvāti augsta, bet šīs sajūtas tikai PIRMS koncerta... Palīgos šoreiz Kaspars (tas, kurš Ādamsons) aicinājis arī Vidzemes kamerorķestri, Sergeju Jēgeru un Mārtiņu Zilbertu. Pirmajā daļā koris rāda savu a capella varēšanu, bet Zane Jančevska papildina ar mazliet skumju stāstu, kas šķiet kā īstais punktiņš, lai koncerts būtu patiešām ar Ziemassvētku noskaņu. Ausis, protams, spicējas, lai saprastu, kā koris skan tagad, kad pati kordziedāšanā esmu paņēmusi pauzi. Vislielāko komplimentu šoreiz nopelna Sōlas alti - tik kuplas un skanīgas balsis, kuras varu novērtēt kā "smeķīgākās", kādas šā kora izpildījumā jebkad esmu dzirdējusi! Jā, balansam mazliet pietrūkst soprānu dzidrums - bet šis tad varbūt lai kalpo arī kā reklāmas aicinājums visiem kristāldzirdajiem, dziedošajiem soprāniem - nebaidīties, droši zvanīt un pievienoties sōliešiem! Īpaši izdevusies koncerta otrā daļa, kurā muzicē jau orķestranti, kontratenors un pianists. Šķiet, ka enerģētiski uzvelkas visi - gan klausītāji, gan mūziķi. Un mana bauda, sēžot 2. rindā, vērojot diriģenta mūzikas stāstu - sarunājoties ar vijolniekiem, tad kori, tad solistu... skaisti un pacilājoši!

Turpinājumā Austrālijas māsiņas aicinājums uz koncertu Jaunajā Ģērtrūdes baznīcā "Vieglums neaprakstāms". Kates j-kundzi dikti vēlējos dzirdēt jau Sus Dungo sastāvā, bet šajā adventes laikā viņa papildinājusi Laura Valtera koncertu cilku, kas noslēdzās tepat - Rīgā. Atkal tāds īsts noskaņu koncerts, aicinot apstāties dzīves steigā un pabaudīt šo mirkli. Baznīcu silda svecīšu liesmiņas, bet mākslinieki - brīvi un atraisīti. Patiešām atklājums Laura sulīgais tembrs un kompliments visam pavadošajam sastāvām, to skaitā dejotājiem. Vienīgā meitēna balstiņa - tik oriģināla, īsta puķu-nošu vijolīte!

Sestdienas novakarē mani sagaida zvans no kordraudziņa ar aicinājumu aši, aši ielēkt vēl kādā svētku koncertā Sv. Jāņa baznīcā. Jauniešu kora Kamēr... "Da Pacem Domine" Jāņa Liepiņa vadībā. Kopumā gan sajūtas par šo koncertu visduālākās... pavisam noteikti cieņa jaunajam diriģentam par drosmi ielēkt kora mākslinieciskajā amatā kolektīvā, kurš jau gadiem nesis vārdu ne tikai kā labākais amatieru koris Latvijā, bet nesot kormūzikas kvalitātes karogu arī pasaules āres. Un cepuri nost - koris skan tikpat dzidri, tīri un kristālskanīgi kā jau pierasts dzirdēt šo kolektīvu (jā, jau automātiski piešķiru korim latiņu, kuru, ejot uz citu amatierkoru koncertiem, droši vien neuzstādītu...), izpildot arī daļu no pavasarī dzirdētā Mēness dziemsu cikla (šoreiz Paula, Maskata, Zemīša, Tiguļa jaunrade). Bet. Tomēr liekas, ka šis tomēr ir cits kolektīvs... laikam jau loģiski, ka kolektīvs ir kā spoguļattēls tā diriģentam. Tik ļoti sagaidīju to Sirmā brīnuma dzirksti, ko viņš allaž spēja uzburt, ka biju... jā, mazliet vīlusies. Kolektīvs joprojām uzbur milzīgu skaņu gradāciju un tā, un varbūt tāpēc, ka koncerta pamatā garīgā mūzika, bet tomēr mana subjektīvā klausītāja auss sagaida citu muzikalitāti un dzirksti. Ja tehniskajā izpildījumā Kamēr... Sōlai šoreiz ieliek, tad muzicēšanas mākslā pavisam otrādāk. Protams, uzsverot absolūtu subjektivitāti šim vērtējumam. Bet viens gan ir skaidrs - koru karu rīvēšanās 2013. gada pavasarī būs superinteresanta!

Un koncertu riņķa nobeigumā - fonds Viegli un viņu rīkotais pasākums Dzelceļa muzejā. Atkal muzicēšana no citas kvalitātes plauktiņa, bet šajā projektā tieši tur tas āķis - kāpt uz skatuves tik dažādiem mūziķiem un ne tikai, lai vienotos kopīgos labos darbos un vēstījumos. Tā sirsnīgi dzirdēt Artūru Irbi runājam Ziedoņa epifāniju un pēc tam pievienojoties arī dziesmās. Sus Dungo, Astronaut, Šipītis, Kaspars Zemītis, pats Kaupers un vēl un vēl... tik daudz feinu, vienkāršu un sirsnīgu dziemsiņu, ļaujot dziedāt līdzi ikvienam. "Balle" un "Bilžu rāmītis", un nedēļas kopsavilkums tik muzikāli pilns, ka ceru - šīs enerģijas būs pārpārēm un nekāda pirmssvētku steiga to vairs nespēs iztērēt!

Nu tad priekā par muzikāliem atvaļinājumiem! :) Vēlējums katram atrast kaut vienu vakaru vēl pirmssvētku drudzī, lai apmeklētu kādu muzikālu koncertiņu un priecētu ne tikai mūziķus ar viņu lielāko novērtējumu - smaidiem un aplausiem -, bet arī savu sirsniņu, atrodot to intīmo - dvēselisko svētku sajūtu!

Vēstules no Sus Dungo

2. adventes muzikālā dāvaniņa no viņām – Sus Dungo meitenēm!
Jāatzīst, ka reklāmas kampaņa nostrādāja, pateicoties manai mazajai Austrālijas māsai – Kates j-kundzei, kura galu galā uz skatuves tā arī nekāpa, jo, cik noprotu  (???), tomēr turpina sevis pilnveidošanu mākslās aizjūrās un veiksmīgi rada klātesamības efektu tepat blakus caur sociālajiem tīkliem. Un paldies viņai par to, jo diez vai būtu bāzusi laukā snīpi visai ziemīgajā novakarā, lai baudītu mazliet hipijisko noskaņu mūziku. Bet viņai adresētais-atnestais piparkūku vīriņš lai sūta sveicienus vismaz domās!

Pašas vēstules. Nu muzikālas un hipijbērnu ceļos sastopamas. Laikam jau nemaz īsti nedrīkst rakstīt vērtējumu vai kritiku šādai muzikālai savienībai un performancei, kurā izpaužas meitenīgā brīvība balstiņās/instrumentu skandināšanā un improvizācijas brīnumā. Bet vienmēr jau viss nevar briesmīgi un dikti patikt, galu galā mūzikā jau īstas vērtēšanas tabulas taču nav – esam tik dažādi un subjektīvās patīk/nepatīk robežas velkamas tik atšķirīgi. Bet, lai kāds būtu personīgais vērtējums (ļoti patika Sus Dungo, bet īsti neaizķēra solista daļa) par šīvakara uzstāšanos, cepuri nost meitenēm par viņu oriģinalitāti, personībām, iedvesmu salikt performancē savu redzējumu un sajūtu par mūzikas dzirkstelīti!=)

Atmosfēras ziņā – super! Tā silti un mājīgi, koncertiņš iesākas ar "putnu čivināšanu un svilpošanu", meitenēm iznākot no zāles tumšākajiem stūriem. Jā, uzreiz mazliet vilšanās, saprotot, ka vijoles meiteni un viņas inčīgo balsi šodien nedzirdēsim. Bet nu tomēr –  mans šāsdienas atklājums – akordeons! Šķiet, ka tieši tas dod to smeķi šī ansamblīša jau tā plašajā pārstāvēto instrumentu klāstā – šoreiz arfa, ģitāras, bungas, flauta, akordeons, klavieres un, protams, neaizmirstot balss iespējas. Ļoti aizķēra akordeonistes Lienes izpildījums un arī -viņas balss. Tikpat ļoti, cik sulīgais Diānas balss tembrs – super! Dzirdot grupas "hitus" – "Balle" un "Laiks" – smaids līdz ausīm un gribas dziedāt līdzi. Tāpat jauki, kā tikām iesaistīti arī mēs – klausītāji –, radot lietus skaņas, plaukšķinot un rībinot kājas, kas beigu beigās tika pārvērsts vēlējumā, sadzirdēt  ne tikai lietus pakšķēšanu, bet klusumā sadzirdēt arī sniega skaņas...jā. Tā gaisīgi, skaisti un ar noskaņu – kā jau dūdiņmeitenēm raksturīgi. Klausies, ļaujies domām aizplūst ārpus ikdienas rāmjiem – mūzikas terapija skrienošajiem un stresainajiem. Mans vēlējums – katram palikt pie saviem talantiem. Ja labāk skan flautiņa vai klavieres, tās arī jāspēlē, nemēģinot sacensties duetā ar spēcīgākas balss īpašnieku. Kā jau mūzikā – nav jau latiņas skaļāk/ātrāk/tālāk...eksperimentējam un meklējam labāko balansu. Lai veicas!

Paldies, meitēni susdungo.lv, par šo jauko noskaņu vakaru – lai priecīgi arī Jums! =)
Muzikālajā nobeigumā Sus Dungo "Laiks":
http://www.youtube.com/watch?v=mSD1bvx6VDA