Vēl tikai nedēļa un pamodīšos jau pavisam citā kontinentā...neticami, cik ātri tas viss pienāca...vēl neticamāk liekas, kur atradīsies laiks līdz tam nostartēt atlikušajos koncertos, nenobastot mēģinājumus, sameklēt ceļasomas un beidzot-beidzot paskatīties, uz kurieni tad mēs īsti dodamies! Ak, jā - tam pa vidu vēl paspēt pārlekt pavisam oficiāli no eksakto redakcijas un interaktīvo ar Mazbērna kopšanas grāmatu - paradokss, paradoksa galā...hi-hi...nē, nu ļoti jauka grāmatiņa un cenšos no sirds. Tikai lasītāj! Ja kādreiz gadīsies to pašķirstīt, lūdzu, neesi bargs pret superpaātrinātā procesa rezultātu...būt vai nebūt? manā izteiksmē paspēt vai nepaspēt? palaist uz druku pēdējā termiņa dienā un dienu pirms iekāpšanas lidmašīnā...eh, saprotams jau šis viss domu labirints droši vien tikai man pašai...
Lai nu kā, šī vasara noteikti pavisam citādāka nekā iepriekšējā...ne miņas no zviedru idilliskās vasaras vides, toties vasaras skaistāko svētku svinēšana dubultā-droši vien tāpēc, ka pagājušogadu nekā. Maģiskas enerģijas uzņemšana pašos Saulgriežos Drustu Piltiņkalnā ar deviņu loku labirintu, dziedāšanu, dancošanu, sirreāli skaistu saulītes sagaidīšanu un peldēšanu pa pliko ezerā kā lādiņš visam nākošajam gadam. Un ne par kripatiņu sliktāka arī paša Jāņu rīta saulītes sagaidīšana, veroties ugusnkura liesmiņās, tepat, galvaspilsētā... un, protams, visas vasaras eiforijas epicentrā- tikšana mana vismīļākā kora sastāvā virzienā uz Pasaules koru olimpiādi Sinsinati! Nekādi ikdienas darbi vai ķibeles vairs nespēj noslāpēt prieka dzirksti, kas mutuļo un sprakšķ arvien dedzīgāk!
Dzīves virpuļdārzs patiesi atkal ar brīnišķīgo rozīņgaršu-priekā-vasarā! =)
