Stāsts iedvesmai gan NEBŪS par skriešanu, kā to varētu pieņemt tie, kuri mani mazliet pazīst, jo, pirmkārt, motivējošu un aizraujošu piedzīvojumu stāstu, manuprāt, ir pārpārēm (tai pašā lieliskajā noskrien.lv lapā) un, otrkārt, tāpēc, ka esmu pārāk liels skriešanas hipsters, lai atļautos ar savu pieeju iedvesmot citus. Bet šī rindkopa gan jāatzīst - ārpus raksta konteksta...
Stāsts būs par Jaunā gada apņemšanās izpildēm, turklāt šoreiz - pat ne īsti manējām. Pati gada izskaņā biju nolēmusi mazliet pamainīt ikdienas vizuālo ampluā, no brillēm pārejot uz lēcām (precizitātes labad gan piebildīšu, ka vienreiz lietojamās lēcas līdz šim laiku pa laikam lietoju "svētku" reizēs - dodoties uz teātri / koncertiem / sacensībām, kas tomēr pēc vairāk nekā 10h atrašanās acīs radīja lielu graušanas-diskomforta sajūtu). Bet jauši-nejauši gada iesākumā šo iemainīju pret ex-kolēģītes apņemšanos brilles šogad nolikt malā pavisam, pievienojoties uzsaukumam kopīgi uzsākt dabiskās redzes atjaunošanas kursu.
Galvenais, ko esmu ieguvusi, - pārliecību, ka redzi patiešām VAR atjaunot dabiskā veidā, un līdz ar to apņemšanos šo iesākto ceļu turpināt arī pēc kursa noslēguma. Atzīšos, ka vienā mirklī iestājās vilšanās sajūta par sākotnējo-utopisko pieņēmumu, ka šo 6 nedēļu laikā par konkrēto naudas summu man uz paplātes pasniegs perfektu redzi. Tomēr arī mazi progresa solīši ļāvuši nezaudēt ticību sev un tam, ka redzi var atgūt ikviens, to skaitā es pati.
Metode sastāv no dažādiem, dikti interesantiem vingrinājumiem, kas ietver gan acu atpūtināšanu, gan muskuļu sasprindzinājuma mazināšanu, pareizu skatīšanos, acu kustīgumu, meditāciju un iztēli. Tieši prāts bieži ir tas, kurš nevēlas pieņemt ka redzam skaidri. Bet līdzīgi kā citās jomās pārliecinājos, ka ar apzināšanās metodi var panākt ļoti daudz. Tāpat kā, piemēram, maratonists vizualizē sacensību finiša līniju treniņprocesā, apzināti mācos vizualizēt, ka patiesi redzu skaidri, mēģinot "apmānīt un atslēgt" prātu. Par metodes efektivitāti bieži pārliecinājos nodarbībās pēc ilgāka "palminga" (īpašā veidā aizsedzot acis) un meditācijas, ka redzu skaidri: atverot acis, kaut vai īsu mirkli, kamēr prāts nepieslēdzās ar savu "es taču neredzu", spēju skaidri saskatīt jau salīdzinoši sīkākas drukas burtiņus redzes tabulā.
Caurumbriļļu efektivitāti plānoju iemēģināt ne tikai nodarbībās, bet arī ikdienas gaitās. Neticami, bet fakts - redze safokusējas izcili!Ikdienas paradumos ieviesusies apzināta biežāka mirkšķināšana, acu kustīgums - "knābāšana", pārceļot acis uz dažādiem punktiem tuvumā un tālumā, aizvērtu acu sauļošana, cik nu to atļauj mūsu platuma grādi. Biežāk piedomāju, ka varu taču daudzas ikdienas lietas darīt bez brillēm, pagaidām vien dienas gaismā atļaujos arī auto vadīt bez brillēm. Jāatzīst, ka iesākumā diskomforts ierastās lietas darīt bez ierastajiem rāmīšiem bija liels, tomēr tā apziņa, ka to varu - vouv!!! Tā sajūta teātrī, kurā izrādi skaties ar vājākām brillēm un joprojām redzi aktieru grimases, eksperimentā kino, kura laikā zālē apzināti izvēlies tuvāku rindu un noturies visu filmu, brilles neuzliekot, ir fantastiska!
Šo visu saliekot kopā skaitliski: no -2.75 dioptrijām esmu pārgājusi uz -1.5 dioptriju stiprām brillēm. Neviens optometrists pēc eksperimenta mani gan vēl nav pārbaudījis, šis ir bijis pašrocīgs novērtējums savai redzei un brillēm, ar kuru stiprumu man pietiktu dzīves krāsainuma redzēšanai. Pati agrāk apsmaidīju cilvēkus, kuri lielveikalos pērk lasīšanas brilles (bez ārstu konsultācijas), nu esmu iekļuvusi šādu ļaužu sarakstā un jūtos sajūsmā, saņemot nu jau vairākus komplimentus par pāris eiro vērtām plastmasas brillēm un ticot, ka vēl pēc laiciņa varēšu tās nomainīt uz atkal jaunu dizainu un, protams, mazākām dioptrijām.
Diemžēl joprojām, skrienot treniņus, nespēju precīzi identificēt patiesībā pazīstamus pretimskrējējus - pārsvarā vados pēc miesas būves, apģērba identificēšanas un minējumu metodes :D Tāpēc, lūdzu, neņemiet ļaunā. Tāpat joprojām pasaule bez redzes korekcijas atribūtiem man rādās izskaistinātāka, nekā tā droši vien ir: cilvēkiem grumbu nav un mana māja vienmēr perfekti tīra, jo putekļu arī nav :D
Un tomēr un tomēr - esmu bezgala priecīga un pateicīga Elīnītei, kura mani uz šo pamudināja, un milzīgs paldies pasniedzējai Vijai Bušai, kura iedeva ticību un tos pamatrīkus, ar kuriem tālāk darbojoties, virzīties uz savu mērķi - perfektu redzi.
Diplomu gan sev izsniegšu tad, kad redze būs atjaunojusies perfekti. (: Un ceru, ka jau šogad!
p.s. Kad satiksimies klātienē, lūdzu, apjautājies, vai joprojām turpinu vingrinājumus! Paldies, paldies!(:
Man ir tieši tikpat daudz laika izmantot savas acis pareizi, cik izmantot
tās nepareizi!
Šo visu es lieliski saprotu. Es pirms vairākiem gadiem uzsāku ko līdzīgu. Sāku veikt vingrinājumus, ieviesu briļļu valkāšanas tabulu, kurā veicu pierakstus par to, cik ilgi katru dienu valkāju brilles, sāku mēģināt dzīvot bez tām, kad vien iespējams. Pēc tam atteicos no briļļu valkāšanas arī darbā ar datoru, galu galā - arī vadot auto. Tagad jau kādus trīs ar pusi gadus tās praktiski vairs vispār nevalkāju, tikai izņēmuma reizēs, kad tas absolūti nepieciešams (piemēram, ja studentam pār plecu nepieciešams saskatīt tekstu viņa datora ekrānā).
AtbildētDzēstTas gan nav noticis tāpēc, ka man būtu tik ļoti uzlabojusies redze, bet drīzāk tāpēc, ka esmu pie šādas dzīves pieradis. Nu jā, es arī uz ielas nevienu nepazīstu, ja nu vienīgi pēc gaitas u.tml., bet vai tāpēc man jāmirst nost? Man tas diez ko netraucē. Un jā, ir tādi fantastiski brīži, kad pēkšņi epizodiski varu uz neilgu laiku visu tālumā saskatīt teju ideāli. Pat nesaprotu, kā tādi brīži rodas, tas var notikt jebkurā situācijā, ne tieši pēc palminga vai tml. Kopumā mana redze ir krietni sliktāka par Tavu, bet tas laikam arī nozīmē, ka ir vieta lielākam progresam :) Lai Tev veicas turpināt iesākto!
Oho, pat nevaru iedomāties Tevi ar brillēm /jo neesmu Tavu studentu rindās :) /. Paldies par padalīšanos arī ar Tavu stāstu! Tie mirkļi, kad arī tālumā uz īsu mirkli saskati skaidrāk, tiešām ir lieliski - un tie tikai nozīmē, ka mēs spējam redzēt skaidri.
DzēstReāli piemēri - arī Tavējais - iedvesmo turpināt iesākto. :)