Vasaras pilnbriedā

Nemanot paskrējis jau pirmais mēnesis otrpus jūrai (lai arī kas gan ir otrpus, jo otrpus šobrīd esat Jūs, lasītāji...:D ). Vasariņa lutina ne pa jokam-ne tikai ar iespēju baudīt peldes jūrā, bet arī ar tik brūnu iedegumu, kāds, šķiet, man nekad nav bijis. Tas gan visticamāk tamdēļ, ka nekad nav bijusi iespēja tik daudz laika pavadīt ārpus telpām...
Ko skai-tļot-ājs dara vasarās? Gatavojas ziemai...un kāpēc, lai to nedarītu arī šeit? Tā nu šodien esmu pārsteigusi nevienu vien zviedru, kuri laiku pa laikam apstājās, lai apjautātos, ko gan mēģinu atrast šajā kokā...

Daba pilna ar košumu, un arī šogad Z-ssvētku dāvanu maisiņā no manis vari sagaidīt aromātiaku saujiņu veselībai. Ceru, ka liepziedu tējas šeit garšo tikpat labi kā Latvijā!:)
Vakar devos mazā izbraucienā ar kuģi uz salu. Nu tipisku zviedru atpūtas mājiņu salu, kur ar auto aizkļūt nemaz nav iespējams...

Nu ir šim dzīvesstilam kaut kāds šarms - mazas rūķīšu mājiņas ar jūtamu mākslinieku roku pieskārienu.

Pārsteidzošais bija fakts, ka izrādās - šī sala vēl Padomju Savienības pastāvēšanas laikā bijusi armijas specdienesta apmešanās vieta, kas nozīmē, ka vēl pirms gadiem 20 šī bija aizliegtā zona tūristiem no PSRS. Neesmu vēl pārbaudījusi, bet "viena tante teica", ka pat šobrīd googles tante kartē met laukā šai salai melnu apzīmējumu...bet pazemes tuneļi un bunkuri tur ir joprojām, par ko nezinātājs pat nevarētu nojaust...

Ar Loke jau kļūstam daudz sirsnīgāki draugi, par ko liecina man gatavoti piena kokteiļi brokastīs, dalīšanās ar saldējumu un lūgumi vakaros lasīt grāmatas-neskatoties uz manu "brīnišķīgo " izrunu. Jāatzīst gan, ka laiku pa laikam par sevi liek atgādināt mājas-pārsvarā gan sapņos. Bet ar prieku turpinu iepazīt šo valsti un ģimeni!