trešdiena, 2012. gada 29. februāris

Un tad nomirst naivums

Tad, kad savā "večiņas vecumā" vairs netici, ka ir iespējams mainīt to, ko jau izlēmi pēc 14 vai 18 gadu vecuma, vai vēl pēc kādas mazas neizdošanās...tad, kad burvīgi saulainā īpašā-tikai reizi četros gados-dienā saproti, ka sapņi paliek sapņiem, un jūties "nolemts" tam, ko ar savu apzinīgumu tik tālu esi aizvedis. Bet sirsniņā zini, ka vēlies ko citu, bet esi pakļāvies "tā taču nedara" normai un vairs netici...tad-tad arī noslāpst, nokalst un nomirst tas naivums... Dzīvo nu to savu "pareizo" dzīvi...Draugi, mīļie! Nedomājiet, bet klausiet savai sirdsbalsij pēc iespējas ātrāk, jo kam gan vērti tie "pareizie" ceļi, ja tie nav tavējie?
Autors: plkst.

4 komentāri:

  1. Anonīms2012. gada 2. marts 09:23

    Nav tiesa, mainīt iespējams jebko. Momentā gan nenotiek nekas, bet apzinoties skaidru mērķi un izplānojot ceļu uz to var visu

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. skaitlotajs2012. gada 3. marts 08:24

      Paldies, nezināmajam lasītājam par viedokli! Tomēr diez vai, piemēram, NHL hokejistam 35 gadu vecumā izdosies pārkvalificēties par baletdejotāju...ir iespējas, kuras neatgriezeniski dzīvē jau esi palaidis garām.

      Dzēst
  2. Anonīms2012. gada 5. marts 23:09

    Tu domā par dziedāšanu skaitļošanas vietā?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. skaitlotajs2012. gada 7. marts 19:25

      Atļaušos uz jautājumu, ko konkrēti ar to visu domāju, publiski neatbildēt...

      Dzēst

Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)