Hobijs pret profesiju / amatieris pret profesionāli - kurš kuru? Šoreiz koru kontekstā.
Cik gan bieži nākas dzirdēt vērtējumu, ka mūzikas lauciņā profesionālis nekad nesniegs tādu muzikālu baudījumu un dzirksti kā no amatiera emocionālās pašatdeves. Nezinu. Var jau būt, ka profesionāļu pieredze diendienā, gadu no gada uzstājoties ar visdažādāko repertuāru kādā brīdī rada pieradumu (?), apnikumu (?) un neizskaidrojamam mūzikas enerģijas lidojumam vairs neizdodas pakļauties. Var jau būt, tomēr mana pārliecība, ka tas, kurš reiz pakļāvies mūzikas varai, nekad to vaļā nelaidīs, un šī atdeve mūzikas mākslai vienkārši nespēj pazust, neatkarīgi no piederības profesionāļu vai amatieru pusei.
Profesionāļu pusē Radio kora izpildītais Brāmsa Vācu rekviēms Lielajā Ģildē. Parasti klausāms kora un liela simfoniskā orķestra pavadījumā (pirms pāris gadiem izdevās šādu versiju klausīt Brēmenē) - šoreiz divu fantastisku pianistu (man jaunatklājumi) - Diānas Ketleres un Reiņa Zariņa Diānas - pavadībā. Pašai interesanti pirmo reizi klausīt kori nevis Kļavas, bet Putniņa vadībā - un jāatzīst, ka kora varēšana kā allaž nepieviļ ne mirkli. Tikai 25 balsis - un kāda spēju amplitūda!!! Fantastika! Nu nespēju piekrist profesionāļu kritķiem...pat šādā - diezgan smagā mūzikā - koris spēj pārliecināt ar fantastiskiem kontrastiem un enerēģētisku nospriegojumu. Lai arī pašai personīgi negāja pie sirds soprāna solistes dziedājums, apbrīnojama mūziķu savstarējā smalkjūtīgā sadarbība-koris-pianisti-solisti-diriģents...
Otrā - amatieru pusē - šoreiz koris Kamēr...Lai arī jāatzīst, ka Latvijas kontekstā un kopumā jau šo kori nevaram - nu nevaram īsti ierindot amatieru vai profesionāļu pusē. Tas ir un paliek ārpus lejkādas "kategorijas", gadu gaitā izkopjot savu īpašo muzicēšanu. "Mēness dziesmu" cikls ir kā turpinājums pāris gadus iepriekš tapušajam "Pasaules Saules dziesmu" ciklam, kurā radīt skaņdarbus tieši korim Kamēr...tika aicināti pasaulslaveni komponisti. Šoreiz ar savu daiļradi izpausties aicināti tika tieši latviešu komponisti un jaunie mākslinieki.
Kopumā koncerts 3 (!!!) stundu garumā kārtējo reizi liek klausītājam izjust ārkārtīgu cieņu un apbrīnu, par to ko Māris Sirmais spēj panākt ar milzīgu darbaspēku un iedvesmu, strādājot ar pārsvarā jau neprofesionāliem jauniešiem, kuri tik un tā spēj savu vokālo sniegumu izstrādāt gandrīz līdz pilnībai. Pārsteigums koncerta pirmajā daļā par K. Orfa operas "Mēness" uzvedumu. Tieši tā - veselu uzvedumu! Izstrādāts līdz pēdējam sīkumam - no skatuves izkārtojuma, horeogrāfijas un, protams, muzikālas noslīpētības. Jāatzīst, ka pašai personīgi pirmā daļa kopumā gan likās mazliet neiederīga (vai varbūt kā kormūzikas klausītājs gaidīju ko citu?), jo, lai arī jāatzīst katra viena ieguldītais milzīgais darbs, īsti nesapratu, kamdēļ ko tādu Kamēriešiem uzvest? Kaut kā tas viss atgādināja tādu kā žetonvakara atrādīšanos...bet, iespējams, ļoti neordinārs vērtējums, ņemot vērā klausītāju sajūsmu. Noteikti tas, ko nācu baudīt, ar dubultīgu uzviju tika sniegts otrajā daļā ar ražīgu papildinājumu latviešu a capella kormūzikas bagātībai. Fantastiski Celmas, Tiguļa, Ešenvalda, Maskata darbi! Jāatzīst, ka mūsdienu mūzikas jauninājumi laikam beidzot radījuši pārsātinājumu ar ārprātīgi sarežģītām konkursu cienīgām partijām, izmantojot visdažādākos izteiksmes līdzekļus - savdabīgas tembru skaņas, virstoņus, dažnedažādas ritma iespējas, popsīgus, roķīgus piesitienus un absolūtus "netoņus"...pēc Karlsona un jaunās mākslinieces Skuķes darbiem (visu cieņu komponistiem!) likās, ka nu gan prasās visvienkāršākā "Pūt Vējiņu" melodiska līnija četrbalsīgā salikumā...Protams, baudījums, klausoties mūzikā un veroties jauniešu degsmes acīs, tik un tā. Koncerta noslēgums paņem uz urrā-A.Sējāna Cosmos stilā izstrādāta kompozīcija ar O. Vācieša dzejoli par baiso Šlopster-Klopsteru - nu kapitāli!!! Smaids un mazliet paralēles ar Cosmosiešu uzvedumu pāris gadus atpakaļ ar teatrālo "Rūķītis un Mežavecis" uzvedumu. Suģestējoši un iedvesmojoši - paldies, paldies, paldies!
Muzikālais baudījums nu iedvesmos ilgu laiku - un ne par vienu kapeiku nespēju to kā Olimpiskās spēlēs novērtēt vairāk par labu vienam vai otram kolektīvam - uzvara paliek mūzikas pusē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru