Esat kādreiz satikuši Mamutu? Nē...?! Nu mēs, 2 koki un citi zvēri, arī ne, tāpēc neatlika nekas cits kā ļauties kārdinājumam to satikt, tuklāt sniegā, mežā, naktī un saliedētības pārbaudē.
Šoreiz neierasti kuplā piecinieka sastāvā sestdienas vakarā traucam piedzīvojumos uz Ogres Zilajiem kalniem. Komandas gars kā allaž kareivīgs, un sarunas sarakstē un vēlāk mašīnā par tēmām - vai pēc finiša saņemam medaļas un bez gulēšanas dodamies mājās vai varbūt uzreiz pirms starta paņemam medaļas :D...ak jā, kaut kas arī par plānotajiem vidējiem ātrumiem, ar kādiem dažs labs pat pusmaratonus nav veicis, kur nu vēl mežā un brikšņos, bet ko gan komandas gara ietekmē nepaveiksi! Dažs labs jau paspēj izčikāties, kurš vajadzības gadījumā līdīs pēc kontrolpunkta āliņģi, bet vēl kāds cits komandas monstriņš steidz nepilnas stundas laikā miedziņā atjaunot enerģijas krājumus jau pēc 18 km veikta pārgājiena...Komanda gatava startam!
Dalībnieku skaits - neierasti liels! Jau paspējam novērtēt pretiniekus un ar mazu vilšanos secināt, ka laikam tās medaļas uzreiz savākt nedrīkstam...hi-hi...Nu tad aiziet-mežā! Pirmais celiņš laukā no skolas teritorijas, pārsimt metri vēl pa apgaismotām Ogres ieliņām - un aidā! brienam sniegā, ūdenī un par sausām kājām tuvāko 8 stundu laikā varam aizmirst. Ceļā gaida 6 lielie kontrolpunkti ar 2 uzdevumiem katrā no tiem, kuriem pa ceļam varam mēģināt atrast arī hintus - papildnorādes, kas varētu palīdzēt uzdevumu veikšanai. Pirmo neatrodam...nu nekas. Tiksim galā tāpat. Uzspēlējam kerlingu un jau pirmajā posmā saņemam iespēju izpausties roņiem. Jānis kā varonis metas pirmajā, tad otrajā un sviestmaižu likuma dēļ nākas mesties arī trešajā āliņģī, lai veiksmīgi tomēr atrastu apslēpto dārgumu-pagali. Juhū! Aši, aši - drēbes virsū un rikšojam tālāk! Tā - mums tomēr vajag tās papildonrādes (būtu pirms tam atraduši - būtu pieticis ar vienu ledainā ūdens āliņģi...). Neatrodam...hmm...tā laikam ir zīme, ka vairāk nemeklēsim...Otrais punkts ar līdzsvara noturēšanas pārbaudi komandai kopā un iespēja izmēģināt prasmes traukties ar vienriteni...sniega/ ledus distancē...Izdodas! Bet skrienam, skrienam tālāk! Lai arī laimīgi termometra stabiņš noslīdējis varbūt vien pāris grādu zem nulles, kontrolpunktos dīkus pavadītais laiks, kamēr jāgaida rindā pirms citām komandām, liek manīt vēsumu un drebulīti. Navigators Kaspars nekļūdīgi ved tālāk, un pārējiem atliek vien turēt līdzi tempam. Trešajā posmā savu šautriņu mešanas prasmi demonstrē komandas kapteinis Mārtiņš, bet liesmiņas pārnešanas posmā izgāžamies. Piecos posmos sadalītā maršrutā jāpārnes uguns no lāpas tālāk ar papīru, sveci, skalu, brīnumsvecītiti un sērkociņu, neļaujot tai liesmiņai nodzist. Laikam jau secību izvēlējāmies nepareizo, jo netikām laukā pat no pirmā posma...Nekas. Komanadas gars joprojām možs - brienam pāri upei, kas, protams, jau līdz potītei un augstāk ļauj izbaudīt ledaino ūdeni...visi vien daļēji spējam izbaudīt Jāņa sajūtas pāris posmus iepriekš...Ledaini!!! Aiziet-rikšojam, rikšojam! Nonākam virvju posmā - lieliska vieta, lai izpaustos mūsu kalnu mīļotāja-kaķu meitene Vizma! Apbrīnojami - klusībā priecājos, ka šīs nu ir sacensības, kur beidzot šādos uzdevumos nav jāizpaužas visai komandai (kā vēlāk izrādīsies-veltīgi...) un vēl vairāk priecājos par to, ka 2 koku un citu zvēru sastāvā ir tāda supermeitene! Nobrien pārgājienu un gatava mesties piedzīvojumos arī naktī - lielais komandas apskāviens Vizmai pie nākošā kontrolpunkta ugunskura. Aši tiek iegūta ieskaite pagales tālmešanā un nu drebināmies pie ugunskura, gaidot savu kārtu vispirms pirmajā rindā ap liesmiņu un tad uz uzdevumu zaru būdiņā. Jūtamies pārgudri, jo pa ceļam beidzot esam atraduši papildnorādi uzdevumam:"Zaudē daļu acu gaišuma un tas tev palīdzēs". Nolemjam, ka nekas nevar būt vienkāršāks: ieslēdzot mūs uz 15 minūtēm aukstumā šaurā būdiņā, kur no visām pusēm pil kūstošs sniegs, no tās tiksim ārā, izslēdzot savas pieres lampiņas. H-hi...gudrīši. Tik vien iegūstam, kā atstarojošu ciparu kodu griestos, kas jāmēģina atkost, izveidojot ciparu kombināciju saslēgam. Rēķinām, kalkulējam - un tā arī tiekam ārā vien pēc aizritējušām minūtēm, cieto riekstiņu neatkožot. Nu gan jāskrien-drebināmies ne pa jokam! Palicis taču pavisam maz - pēdējais posms! La-la-lā...te nu beidzot īsts pārbaudījums arī man. Savu lomu komandā varētu nodēvēt kā "tempa turētājs" pārskrējienos, bet nepavisam ne kā virvju posmu cienītājs...tas šoreiz jāveic visai komandai...help! Saņemu drosmi un klausu tiesnešu un komandas biedru norādēm. Viss vainagojas ar kritienu un apkērtējo ovācijām. Neizdevās - bet nu vismaz atkal mierinošs komandas apskāviens. Otrs virvju posms vēl lielāks izaicinājums - tomēr sakožu zobus un dodos. Te nu pārbaudījums ne tikai vājrocīšu meitenēm, bet arī komandas puišiem. Viņi cīnās ne pa jokam, bet laikā neiekļaujas pat tikai 2 dalībnieki - es, protams, klusībā saku:"Paldies," jo Mārtiņš noteikti neuzspēja tikt līdz galam pēdējā posmā tikai tāpēc, lai man šis posms nemaz nebūtu jāuzsāk...nu aiziet-vien pāris mirkļi un būsim finišā!
Sniedziņa virpuļdejas liek aizmirst iepriekšējās dienas pavasarīgās noskaņas, bet nu nekas...Mamutu medības tomēr paliek ziemas izklaides. Laimīgs finišs vien pāris minūtes pirms kontrollaika finiša, foto un došanās mājup. Medaļas droši vien nespīd, bet nekas! Mēs zinām, kur vēl augt un cik daudz konkurenti par mūsu spēku vēl pat nenojauš! Paldies organizatoriem un komandai par aktīvām izklaidēm meža takās, un tad jau gaidiet nākamo iznācienu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru