Ne velti šī bloga nosaukums ir tieši tāds, kāds tas ir. Tas, ka kādu laiku korī Sōla paņemts mākslinieciskais pārtraukums, nemaina to, ka šis ir, bija un būs mans mīļākais koris sirdī, dvēselē un visur citur, kur vien var iedomāties! Paldies diriģentam, kurš reiz mani uzņēma šai kolektīvā un ieveda superpasaulītē, kurā smelties tik daudz mūzikas, iedvesmas, dzīves priecāšanās prasmes un satikt tik daudz lielisku cilvēku! Un paldies šim pašam diriģentam un Madarai par tik lielisko sajūtu, kura radīja Stokholmu šovakar par tik latvisku un Sssōlīgāku pilsētu! Man ir prieks, ka pazīstu tik uzņēmīgas un ambiciozas personības, un turēšu īkšķus, lai plāni, kas saistās ne tikai ar šīvakara jauko kompāniju, bet visu Sōlu nākamvasar vainagojas ar izdošanos!:) Lai skanīgi mēģinājumi!
Mani kormēģinājumi pagaidām ir visai komiski...nu vajag man tipiskam latviešu pārstāvim to kordziedāšanu. Varbūt nosaukšu to drīzāk tā - esmu vēl ceļā uz savu kolektīvu šeit, Zviedrijā. Par tuvākajiem koncertiem došu ziņas - pagaidām plānotājā tādu nav...
Citādi esmu absolūti iekļāvusies studentu plūsmā. Pēc lekcijām karoju (nu labi, skrienu), lai iegūtu labāko vietu bibliotēkā, jo studētgribošo tiiiik daudz, ka vietas pēcpusdienās visiem pat nesanāk... Atmosfēra studijām ir vienkārši neaprakstāmi fantastiska un motivējoša! Pat nesaprotu, kā reiz Latvijā to augstskolas apmeklēšanu reiz varēju nosaukt par studijām...nu patīk man šeit!!!
Vienīgais, kas nu rītos liek saraut snīpi, ir patiesi aukstais laiks...bet nu aptinu šalli, atceros, ka esmu ziemeļos, skrienu garām baraviku mežam, tās pat neievērojot, un, steidzot skolas virzienā, ienirstu kafijas smaržā...kas, kas var būt labāks par šo dzīvi!?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru