Tā nu vasara pamazām ieripo noslēguma tūrē. Arī ļaužu plūsmas vasaras mājās sarūk arvien krasāk, kas rada mazliet sentimenta sajūtu, bet no otras puses devusi mūsu trijotnei (Lottai, Lokem un man) brīvu nedēļu pirms skolas sākuma nākamnedēļ, lai apciemotu Gēteborgu.
Ir ļoti grūti salīdzināt un izvērtēt, kura no līdz šim iepazītajām pilsētām Zviedirjā patiktu vairāk-katrai sava rozīnīte. Gēteborgas pievilcība slēpjas tās pilsētas centra romantikā. Man tā noteikti pievilka ar atmosfēru, kas tik ļoti atgādināja Rīgas šarmu. Un turklāt - noteikti tieši par godu mūsu ierašanās notikumam visu nedēļu varējām baudīt kultūras dienu sesiju, kas ietvēra sevī koncertus, teātrus, atrakcijas un vēl, un vēl, un vēl...
Jāatzīst, ka ārpus centra šai pilsētai ir īsts rūpnīcu un tehnoloģiju centru rajonu spiedogs. Nu no vienas puses jau tikai atzīstami, jo Gēteborga ir visas Zviedrijas ekonomikas pamatīgs balsts. No otras puses - caur tūrista acīm ārpus centra īsti patīkamas atmosfēras nav (nu vai arī man netrāpījās īstais rajons). Tādi īsti dzīvojamie rajoni, kā mūsu Ziepniekkalns vai Imanta, parādot arī pilsētas negatīvās puses ar bezpajumtniekiem, netīrību un mazliet nedrošību, ja sadomā mājup doties stipri pēc pusnakts.
Tomēr - nedēļa pagājusi uz pozitīvas - īstas atpūtas nots, iepazīstot Gēteborgas vecpilsētu,
iepirkšanās labirintus (tik grūti nekrist kārdinājumā!),
baudot kultūru un šodien arī īstā pārbaudījumu tūrē atrakciju parkā. Tas viennozīmīgi ir apskates vērts gan lieliem, gan maziem, jo noprotu, ka tas ir lielākais Skandināvijā. Šeit notiek koncerti, to apmeklējuši nu milzumsdaudz pasaules slavenu mūziķu, personību, kuras savu ciemošanos iemūžina ar roku nospiedumiem un parakstu. Tomēr manas ievērības cienīgs fotogrāfijai nevis Michael Jackson, ABBAS vai vēl kāda cita, bet supermeitenes (Zviedru vieglatlētes) Karolīnas Kluftas paraksts.
Malači, jo mēģina saglabāt un restaurēt pašus senākos karuseļus un atrakcijas, kopumā radot tādu mazo ārpuslaika pasaulīti: milzīgs parks ar romantiskām lampiņām un skulptūrām, strūklakām, saldumu pārbagātību un vēderu kutinošām atrakcijām. Jā, varbūt tāpēc, ka patiesībā nekad īsti tādas neesmu baudījusi, likās, ka šodien ir tā diena, kad miršu...smaidu...
šis - koka atrakciju monstrs lika manam vēderam mest tāāādus kūleņus un smadzenēm tāāādus pārbaudījumus, ka kārtīgu gaisa vilcienu spēju veikt tikai pēc 6 minūšu mokām, mēģinot piespiest sevi ELPOT!
Fantastiska atmosfēra mājupceļā - tramvajos (tie ir kapitāli - arī tādi seni, seni, kuros par vēlmi izkāpt jāsignalizē, paraustot aukliņu):
vietējie ņem un dzied tieši tāpat kā mēs pēc dziesmusvētkiem!:) Tā ka kaut kas no LV svētkiem tieši šobrīd vismaz atmosfēras ziņā ticis arī manam baudījumam!:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru