Tā nu nemanot paskrējusi pirmā nedēļa Zviedrijā. Iespaidu daudz, taču diemžēl īsti nav iespēju tos pierakstīt – gan ierobežotās pieejas netam, gan laika trūkuma dēļ...jā, jā. Tieši laika trūkuma dēļ īpaši.
Bet nu par visu pēc kārtas.
Maza korekcija iepriekšējam ierakstam-dzīvoju nevis Varmdo salā, bet arhipelāgu salu pašā galā-uz Dienvidiem no Stokholmas. Varmdo salā atrodas ģimenes privātmāja. Pa vasaru dzīvojam jaukā īrētā lauku mājiņā, kas īpaši neatšķiras no visām apkārt esošajām (sarkanas divstāvu mājiņas, kuras rada iespaidu, ka zviedru arhitektiem nu galīgi nav izdomas), bet nu mājīgas jau gan-jāatzīst!:) Tā nu pamazām sāku apjēgt šīs vasaras ritmu un gaitu, jo jāatzīst, ka pirmo dienu iespaidi jau tāpat bija par daudz, lai spētu uztvert arī visu kopumā. Izrādās, ka Zviedrijā restorānu bizness ir gana ienesīgs, lai to īpašnieki ar vienas sezonas darbu (nu labi- ar ļoti saspringtu darba režīmu) spētu sevi finansiāli nodrošināt visu gadu-turklāt pat ļooooti labi. Bet nu laikam jau tikai loģiski, ka šādos restorānos ļaudis var un arī atstāj ļoti daudz naudiņas, jo, piemēram, vienā no restorāniem ļauži pārsvarā ierodas ar savām personīgajām jahtiņām ... skats no viena restorāna puses...
...un no otra restorāna puses
...un no otra restorāna puses
Nu ir šai valstī kas daudz pamatīgāks, un miljons lietu, no kurām mēs, latvieši, noteikti varētu mācīties. Ekonomika balstās uz to, ka valstī kaut kas tiek arī ražots (nu, protams, daudz vairāk nekā tikai kkas...). Sākot ar pārtiku (neesmu veikalā un mājās redzējusi vēl nevienu ārpus SE etiķeti) un turpinot ar mēbelēm, auto utt. Iepirkšanās veikalos man joprojām ir kā mazi svētki un ekskursijas-tik daudz foršu lietu! Saldētas zemenes, mellenes-bet nevis sapakotās plastmasas kastītēs, bet kā žāvēti augļi pie mums - ieber savā maisiņā, cik vēlies! Līdzīgi kā Candy King končas...viiii! Candy King-tās taču arī ir no Zviedrijas! Labi, ka tās arī šeit ir ļoti dārgas...:D IKEA – nu please! Kāpēc Latvijā vēl nav IKEA? Laikam tikai tāpēc, ka man būs jākļūst par tās pirmo pārstāvi Latvijā...īpašs sveiciens mammītei – brauc šurp-šī būs pirmā vieta, uz kurieni Tevi vedīšu palutināt!:)
Pārsteidz arī attieksme par drošību-jebkādu. Atstājot riteņus ārpus mājas nepieslēgtus, atstājot līdz kājai vaļā mašīnas logus vai neaizslēdzot auto vispār. Par bērnu drošību vispār neviens nesatraucas, ļaujot braukalēt ar riteņiem pa ielām vieniem pašiem, jo nu noziedzība ir tik reti sastopama, un autobraucēji ir tik uzmanīgi un pieklājīgi, ka laimīgi - vecākiem ir par pāris lietu mazāk, par ko satraukties. Droši vien visi šie apstākļi rada vidi, kurā cilvēki ir daudz smaidīgāki, pieklājīgāki, draudzīgāki un pretimnākošāki nekā ierasts Latvijā. Prakstiski ikviens spēj runāt angliski – un allaž mēģinās palīdzēt. Nu ja neskaita snobiskos zviedrus – tādus tipiski saldos personāžus...bet nu cilvēki jau dažādi visās vietās.
Nu lielā rocība gan rada arī lielu izšķērdību, ar kuru droši vien apradīšu, bet ceru, ka nepieņemšu kā pašsaprotamu.
Ar Loke iet visādi. Pamazām jau aprodam viens ar otru, bet vienalga nav tik vienkārši noturēt viņa uzmanību visu dienu, tā nu laiku pa laikam viņam uznāk lielā vēlme zvanīt mammai, kura tad skrien mājup vai mēs braucam uz restorānu pie viņas. Mēģinām gan Loke iestāstīt, ka tikai pēc saldējuma, bet tas allaž izvēršas daudz ilgāk...nu neesmu es lieliskā bērnu izklaidētāja, īpaši ja nespēju parunāties viņam saprotamā valodā- tas jāatzīst. Bet nu dienas kārtības lēkāšanu pa batutu neizlaižam.
Līgo vakars bija pirmais, kurā ļoti sailgojos pēc mājām – dziedāšanas uguns liesmiņu pavadībā un saullēkta sagaidīšanu rasas pilnā pļavā...šai pusē svin tieši 24. jūnija dienu-lai arī tāda īsta svinēšana jau īsti nav. Toties manā Līgo vakarā pa ceļam otrreiz gadījās kārtīgs alnis (pirmoreiz to vērojam caur viesistabas logu 10 m attālumā)
un 4 meža cūku bērneļi mūsu mājiņas iebraucamajā ceļā...varu vien iedomāties, kāda wild vide te būs pēc pāris gadiem...bet jau tagad neviens rīta skrējiens neizpaliek bez kādas sastaptas stirniņas vai izbiedēta truša bērna...ceru, ka pie Jums –LV, vakars bija tikpat saulaini rāms kā pie mums, bet daudz vairāk pilns dziesmota un dejota prieka!:)
un 4 meža cūku bērneļi mūsu mājiņas iebraucamajā ceļā...varu vien iedomāties, kāda wild vide te būs pēc pāris gadiem...bet jau tagad neviens rīta skrējiens neizpaliek bez kādas sastaptas stirniņas vai izbiedēta truša bērna...ceru, ka pie Jums –LV, vakars bija tikpat saulaini rāms kā pie mums, bet daudz vairāk pilns dziesmota un dejota prieka!:)
Visādi citādi – viss notiek arī šai pusē!:) Skrienu, baudu vasaru, ampelējos, darbojos, baudu tāāādu šefpavāru ēdienu, ka bail iedomāties, ko Loke reiz teiks par manis taisītām pankūkām :D un visbeidzot vakaros, cīnoties ar miegu un pārgurumu, mēģinu lasīt Lendbergas Emīlu – Zviedriski, protams!:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru