Kā jau dažs labs būs pamanījis, esmu mazliet nomainījusi atrašanās vietu un nu dzīvojos "lielā dīķa" Baltijas jūras pretējā krastā. Vēl pēdējie mirkļi LV ...
...un...Tā nu pirmo dienu iespaidi krājas un krājas, saņemu daudz vēstuļu, bet diemžēl laika resursi arī šajā pusē ir ierobežoti un nevaru paspēt atbildēt visiem...tāpēc nu nolēmu rakstīt Jums visiem!:)
Pirmais ceļojums ar kuģi pagāja mierīgi-bez lieliem viļņiem, bet, protams, šūpošanās sajūta nepameta visu nākamo dienu un dīvainā kārtā turpinās visu laiku. Arī no rītiem, rikšojot pa meža taciņām. Domāju, ka tas visticamāk ir no priežu meža gaisa un treniņa uz batuta...katru dienu vismaz pusstundu man jāiztur mans mazais vīriņš, lecot augšup un lejup...skriešanas treniņi bijuši nieks. :D
Ostā mani jau gaidīja mans jaunais mazais draugs-vīriņš Loke (netulkošu, jo citādi iznāks jokaini, tāpat kā ar manu vārdu, jo šai pusē esmu nokristīta par Livia, bet neņemu ļaunā, jo pārējiem laikam tā ir vieglāk). Tā nu uzreiz no Stokholmas taisnā ceļā uz pussalu Varmdo, kur pavadīšu visu šo vasaru.
Zviedrija ir ļoti skaista zeme-jā, mazliet skarbāka daba nekā LV, bet tomēr-tik daudz salu-saliņu, līcīšu, mazas laivu/jahtu piestātnītes, akmeņu krāvumi ceļu malās. Jā, arī zaļums visapkārt-varbūt jūtams īpaši, jo dzīvoju 60 km ārpus Stokholmas, bet tiešām skaisti! Rīta skrējienos mani pavada stirniņas, zaķi, vāveres, solītās meža cūkas gan satikusi vēl neesmu-bet kas zin! Vasara vēl gara!:D
Par pašiem zviedriem iespaids dažāds. Mana zviedru ģimenīte ir ļoti netipiska, jo paši zviedri, cik noprotu, ir vēsi un pārsvarā uztver iebraucējus no tādas vietas kā Latvija drīzāk kā imigrantus. Bet pagaidām neko tādu neesmu sajutusi. Pārsvarā cilvēki ir laipni, runā ļoti labā angļu valodā. Jā, ar valodu pagaidām ir problemātiski-ne jau tikai zviedru!:D Mazais vīriņš Loke runā tādā izloksnē, ko nespēju uztvert...angliski sazināties ir mazliet sarežģīti, jo nekad iepriekš nav nācies to darīt visu laiku. Laiku pa laikam uznāk tāds mēles mežģis, ka pašai smieklīgi...bet nu viss ar laiku-es ceru uz labo pusi!
Īsti neesmu iebraukusi, kas īsti ir mani pienākumi-it kā pieskatīt Loke, bet reizēm palīdzu restorānos, reizēm vienkārši mēģinu palīdzēt mājas darbiņos, no rītiem lasu zviedru avīzes un rakstu dienas vārdiņus, kurus turu kabatā. Nu tā. Darbojos ar mazo vai pareizāk sakot cenšos iegūt viņa uzmanību, jo pagaidām tā pāriet uz mammu vai tēti...un jā, draudzējos ar mājas mīlusi-sarnbernāru Kosete. Supersuņuks-un to saku es - Līva!:D
Nu tā, atgriežos Loke valstībā-šo rakstīju pusdienu, jo tikko piesēžos, tā atkal dzirdu Livia, come!:D
Bet nu visā visumā jau viss kartībā.
Bučas Jums visiem!:) Ceru, ka nākamais ieraksts nebūs tik saraustīts un haotisks!
Ar sveicieniem-skai-tļot-ājs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru