Balansējot starp diviem, var palikt bešā...

Ai, ai, draudziņi, ja varētu Jums klātienē stāstīt šīs nedēļas notikumus! Nu apmēram tā - ja paliek par garlaicīgu, tad skait-ļot-āj j-kundze pati sadomā sev problēmas, tās savāra un tad mēģina no tās putras kārpīties laukā...
Viss sākās ar to, ka manī nākusi apgaismība par to, ka programmu, kuru šobrīd apgūstu, patiesībā nepavisam nav tai jomā, kur vēlētos sevi redzēt nākotnē. Mani joprojām pievelk cipari, cipari un rēķini, bet pa lielam...nu šobrīd finanšu matemātikā intersanti ir tiktāl, cik saprotu tīri matemātisko pusi. Bet pati finansu joma - nu nepavisam...Lai neapvainojas visi tie, kas ar patiesu interesi strādā šai jomā, jo katram jau savs lauciņš dzīvē. Pēc būtības man nepatīk šī "lielā naudas spēle", manipulējot no vienas ķešas otrā, reāli naudai neradot nekādu segumu. Bet nu apzinos arī, ka cilvēki ar spēcīgām matemātikas zināšanām tur ir vajadzīgi un visu cieņu viņu prāta spējām to visu apgūt.
Tā nu nonākusi pie secinājuma, ka, mācoties jau maģistros, kas nu galīgi nav spiesta lieta, urbjos cauri kam tādam, kas galīgi nesaista, samulsu. Esmu svešā zemē, veiksmīgi tikusi visai labā augstskolā un saprotu, ka nesaprotu, ko lai dara. Un tad jauši-nejauši esmu izvēlējusies kursu arī ekonomikas fakultātē. Un pēkšņi liekas, ka tieši tas ir tas, kas būtu jāturpina mācīties. Iekšēji vēl izcīnu ar sevi cīņas par pārdomām, vai pēc tiem 2 gadiem Latvijai būs vajadzīgs vēl viens ekonomists, kuri jau tā ir pārprodukcijā. Un vēl prestižs-ekonomists vai finansu matemātiķis...esmu es tipisks jaunietis, kas tik bieži nesaprot, vai darām dzīvē īstās lietas īstajā vietā un laikā.
Un te nu sākas podi.

• Iepriekšējā nedēļa 

Joprojām neesmu reģistrēta uz ekonometrijas kursu, kurš ir pats interesantākais, ko līdz šim šeit esmu sākusi mācīties. Manas finanšu matemātikas programmas koordinatore Viņa, acīmredzot, ir uz mani "uzēdusies" un nevēlas ar mani komunicēt, neatbildot uz e-pastiem un telefona zvaniem. Bet neatbild arī uz citu fakultāšu koordinatoru telefona zvaniem. Man, godīgi, īsti nemaz negribas viņu satikt, jo domāju, ka esmu izkritusi viņas lasītās lekcijas kursa eksāmenā. Problēmas rada fakts, ka neesmu reģistrēta, jo tas nozīmē, ka nevaru tikt pie kursa materiāliem, mājasdarbiem utt.

• Sestdiena

Lielā vieglprātībā skraidu pa Upsalu un priecājos par visu uz pasaules. Neesmu reģistrēta.

• Svētdiena

Neesmu reģistrēta. Varbūt Viņai nepatīk cilvēki no Baltijas? Un varbūt tomēr jāpārmaina porgramma? Nu ekonomisti taču vienmēr darbu dabūs!

• Pirmdiena

Neesmu reģistrēta. Nē, viss-eju pie ekonomikas fakultātes vadītāja runāt!... Nokavēju pieņemšanas laiku.

• Otrdiena

Rīts. Neesmu reģistrēta. Sākas obligātais finansu kurss. Palīgā!!! NEKO nesaprotu...atveru grāmatu, mocos, mocos un aizveru. Izrādās - visi mani kursabiedri izvēlējušies citu obligāto finansu kursu. Šo ieteica Viņa septembra sākumā. Neko nenojaušot, arī izvēlējos, bet izrādās, ka to apmeklē tikai studenti pirms maģistra darba rakstīšanas kā pašu advansētāko kursu.
Pusdienlaiks. Neesmu reģistrēta.Viss. Šodien gan pāreju uz citu programmu. Tāpat esmu par vāju finansēm. Aizrakstu ekonomikas fakultātes vadītājam, kurš nekavējoties atbild, ka "noteikti, katrā laikā, tikai atnāciet ar diplomu".
Vakars. Esmu reģistrēta. Esmu samērā veiksmīgi nolikusi Viņas eksāmenu.

• Trešdiena

Vienmēr, kārtīgi izskrienoties, dūša atkal gaisā. Nu parasti taču tik ātri nepados! Varbūt tomēr tās finanses? Cītīgi autobusā veru vaļā biezo finansu grāmatas ķieģeli. Autobuss negaidīti strauji bremzē, knapi izvairoties no avārijas, aizsviežot grāmatu metru tālāk. Uztveru to kā zīmi - finansēm nē.
Eju pie ekonomikas fakultātes vadītāja. Uzmetot aci diplomam, viņš nomurmina apmēram "jā, nu jā, nē nu labs students jūs esat, bet nu matemātiķis un ekonomikas kredītpunktu tā kā trūkst... Nu paskatīsimies, kā būsiet nolikui Makroekonomikas eksāmenu oktobra beigās (rezultāti gaidāmi tuvākās nedēļas laikā), tad nāciet, parunāsim vēlreiz". Bāc. Makroekonomikas eksāmenam mācījos pāris pēdējās naktis, jo "lielais mācīšanās" laiks tika saorganizēts tais 5 dienās, kurās ciemojos Latvijā un lielākoties pārlaimīga skraidīju, baudot Rīgas atmosfēru. Un šis būs tas pagrieziena punkts, kas visu izšķirs?
Vakars. Brīnišķīgs Framest koncerts Radio mājā, kurā iekļūstu ne jau kā parastais mirstīgais. Blati, blati, galvenais ir izlikties, ka viss ir tieši tā, kā tas paredzēts...Uz mirkli aizmirstos uz visu uz pasaules, ieslīgstot mūzikas skaņās. Tas bija patiesi brīnišķīgi!... Malači tie jaunieši!:)

• Ceturtdiena

Atkal briesmīgais finansu kurss. Saprotu, ka pagaidām manas zināšanas ir zem katras kritikas, lai to apmeklētu. Re-reģistrējos no šī. OOO. Nu jau esmu palikusi uz puskāju arī finansu programmā. Eju pie Viņas, nesatieku. Fakultātes direktors ir ļoti laipns, bet nevar palīdzēt un sūta pie Viņas. Viņas nav. Rakstu e-pastu ar SOS! Eju uz otru finansu kursu ar saviem kursabiedriem. Viņa izrādās čakarē visus.
Pēcpusdiena. Viņa atsūta e-pastu, ka diena pilna ar tikšanām, nevar man palīdzēt, tāpēc jāgriežas pie fakultātes direktora, kurš sūtīja pie Viņas.
Stāsts vēl nav galā. Bet sajūta, kurā, mēģinot izvēlēties starp divām programmām, vari palikt  bez nevienas, nepavisam ne no patīkamākajām...
Bet! Visu ar humoru! Šīs nedēļas notikumus caur smaida prizmu noteikti palīdzēja uzturēt Džeroma "Trīs vīri laivā", kuri tiek izvilkti metro braucienos, lai smietos daudz un dikti...un atļautos smieties arī skaļi...Dzīve ir tik inčīga, "tomēr visam ir savas ēnas puses, kā teica kāds vīrs pēc savas sievasmātes nāves, kad viņam piesūtīja rēķinu par apbedīšanas izdevumiem."
Un kā p.s.-> http://www.youtube.com/watch?v=dYxn5BlYLNM meitene, kurai aplam daudz vaļas ļauts...la-la-lā...varbūt, bet tamdēļ tik skaista dziesmiņa arī Jums!:)