Sestdienas prieciņi

Uznācis mazs sagurums no šīs vasaras notikumiem un pieredzes, un tā vien prasās pēc mazas pauzes - nu vismaz 24 stundu garumā, kurā varētu atvilkt elpu no manas otras - zviedru ģimenes. Bet mazu atelpu un atkal mazu dzirkstelīti šodien deva iespēja parunāties latviski. Ne tikai telefoniski, bet pa īstam! Nezināju, cik daudz prieciņa tas var dot!:) Tātad - ziedoju šārīta skrējienu ceļam uz LV vēstniecību, lai izpildītu arī savu pilsoņa pienākumu.

Ceru, ka tas ietilpst arī Tavos dienas plānos-vienalga ar "+" vai "-" paust savu attieksmi!
Otrs prieciņš par melleņu pilno mežu Stokholmas piepilsētā - un neviens, neviens tās nelasa! Labi man - lai kaut pusstundu varētu iekrist odziņu mētrās!:)